Grobiņas arheoloģijas pieminekļi

Artikel-Nr.: 14_09_027
25,00

Preis inkl. MwSt.



/ Valērijs Petrenko, Juris Urtāns / | 978-9984-854-36-6 | Nordik / | 2012 | 100 s. | Riga /

Weitere Produktinformationen

Verlag Nordik / Nordik /
Autor Valērijs Petrenko, Juris Urtāns / Valērijs Petrenko, Juris Urtāns /
Stadt Riga / Riga /
Seiten 100 s.
ISBN 978-9984-854-36-6
Detail Grobiņas sākotnējā apdzīvotība saistāma jau ar akmens laikmetu, tomēr 7. gs. bija lūzums Grobiņas attīstības vēsturē. Šajā laikā vietējā vidē, šķiet, viļņveidīgi ieradās lielas ziemeļnieku ļaužu grupas. Šie notikumi bija daļa no daudz plašākiem procesiem, kas risinājās visā Baltijas reģionā. Ļoti iespējams, ka Grobiņa, nosaucot to par Zēborgu, ir minēta Brēmenes arhibīskapa Rimberta sacerējumā "Svētā Ansgara dzīve", kur aprakstīts zviedru konunga Olafa 853./854. gada karagājiens uz Kurzemi. Grāmata "Grobiņas arheoloģijas pieminekļi", kas sarakstīta jau 20. gs. 80.-90. gados, veltīta šo pieminekļu 1984.-1989. gada arheoloģisko pētījumu rezultātu izvērtējumam. Tas nav sistemātisks pētījums par Grobiņas arheoloģijas pieminekļu kompleksu. Grāmatas autori centušies dot ne tikai tradicionālos objektu aprakstus (to struktūru, hronoloģiju, topogrāfiju), bet arī parādīt pētniecības darba sarežģīto procesu, kad spoži atklājumi mijas ar metodoloģijas kļūdām, interesanti secinājumi – ar faktu nepareizu interpretāciju. Grāmatas izkārtojums ļauj akcentēt katra pieminekļa nozīmi un specifiku to garīgo vērtību struktūrā, kas nav atkarīga no pieminekļa izpētes pakāpes un popularitātes. Vienlaikus mēģināts parādīt galveno – kultūrvēsturiskās problēmas, ar kurām saistīti arī Grobiņas un tās tuvākās apkārtnes arheoloģijas pieminekļi. Autori sniedz informāciju par   Grobiņas depozītiem, kulta vietām, dzīvesvietām un nocietinājumiem, senajām apbedījumu vietām: Grobiņas Priedienas senkapiem, Atkalnu senkapiem, Porānu (Pūrānu) senkapiem un Rudzukalnu senkapiem. Grāmatas beigās sniegts kopsavilkums angļu un krievu valodā. /// ///

Auch diese Kategorien durchsuchen: Archäologie, Geschichte